pūlkstenis -11.47
Fonā -Nekad neatlaist.
Es ? -pidžammā, nesen pamodusies, bet doma viena. TU.
Laiks ? - Nomācies un lietains, tieši tā kā todien.
. . . ES TEVĪ VAIRS NEREDZU GAIŠO. Laikam tomēr laiks sagrauj visas tās jūtas. Tos patiesos smaidus un neskaitāmos tauriņus puncī. nē,nē,nē! ES NEBAIDOS NO PAGĀTNES. ES VIENKĀRŠI NEGRIBU PIEĻAUT ATKĀRTOTAS KĻŪDAS.
Atkal asaras. To ko es nepasaku ar vārdiem, pasaku ar asarām.
amm, a kāpēc blakus tev manas acis mirdz aiz laimes un tajās nav asaru? Bet tas ir tikai uz mirkli, kamēr es neatceros to, ka nekad nebūs tā kā agrāk.
VĒLJOPROJĀM ARCEROS TOS BRĪŽUS. to sajūtu -neaizmirstamo.
Bet tas viss lēnām aizmirstas..
Nav māksla uzrasties un pazust. Nav māksla paņemt un aizmest. Taka sasodītu lelli.
Tu teici, ka patiesi mīli. Tu teici, ka tev mani vajag. Tu skatījies acīs un meloji. Meloji saldus melus. Yes, is it true. 3
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru